Ģimenes apvienošana ES: Praktisks ceļvedis

Kas ir ģimenes apvienošana?

Ģimenes apvienošana ir tiesības ne-ES valstspiederīgajam, kurš likumīgi uzturas ES dalībvalstī, atvest noteiktus ģimenes locekļus dzīvot pie sevis. To galvenokārt regulē ES Direktīva 2003/86/EK, lai gan atsevišķām dalībvalstīm ir ievērojama rīcības brīvība tās īstenošanā.

Kas var būt sponsors?

Sponsoram (personai, kas jau uzturas ES) parasti:

• Jābūt derīgai uzturēšanās atļaujai, kas derīga vismaz vienu gadu, ar iespēju iegūt turpmāku atļauju.
• Jābūt stabiliem un regulāriem finanšu līdzekļiem, kas ir pietiekami, lai uzturētu savu ģimeni.
• Jābūt atbilstošam mājoklim.
• Jābūt veselības apdrošināšanai, kas aptver visus ģimenes locekļus.

Dažas valstis pieprasa minimālu likumīgas uzturēšanās periodu pirms sponsorēšanas (piem., Vācija pieprasa 12 mēnešus atzītas uzturēšanās).

Kuru var apvienot?

Kodolģimene (ietverta ES Direktīvā un lielākajā daļā nacionālo likumu) ietver:

• Laulātais vai reģistrēts partneris (heteroseksuāls vai viendzimuma, atkarībā no valsts)
• Neprecēti nepilngadīgi bērni (līdz 18 gadiem) no sponsora vai laulātā

Paplašinātā ģimene (atšķiras atkarībā no valsts – nacionālie likumi var atļaut):

• Neprecēti pilngadīgi bērni, kuri ir finansiāli atkarīgi
• Vecāki, kuri ir finansiāli atkarīgi
• Neprecēti reģistrēti partneri ilgstošās stabilās attiecībās

Vecuma ierobežojumi

Vairākas valstis piemēro integrācijas nosacījumus vai gaidīšanas periodus:

• Vācija: Laulātajiem jāuzrāda vismaz A1 vācu valodas prasmes pirms vīzas izsniegšanas (ar izņēmumiem smagu grūtību gadījumā).
• Nīderlande: Laulātajiem/partneriem jānokārto pilsoniskās integrācijas eksāmens (inburgering) 3 gadu laikā pēc ierašanās.
• Francija: Laulātajiem jānokārto pilsoniskās uzņemšanas un integrācijas līgums (CIR) pēc ierašanās.

Pieteikšanās process

1. solis: Apstipriniet atbilstību

Pārbaudiet, vai sponsors atbilst ienākumu, mājokļa un uzturēšanās ilguma prasībām savā dzīvesvietas valstī.

2. solis: Sagatavojiet dokumentus

Pieteikuma iesniedzējam (pievienojamajam ģimenes loceklim) parasti nepieciešamie dokumenti:

1. Derīga pase
2. Dzimšanas apliecība(-as), lai pierādītu ģimenes attiecības
3. Laulības apliecība (ja piesakās kā laulātais) – jābūt oficiāli tulkotai un apstiprinātai ar apostille
4. Attiecību pierādījums (fotogrāfijas, sarakste, kopīgi konti u.c.)
5. Sponsora uzturēšanās atļaujas kopija
6. Sponsora ienākumu pierādījums (algas lapas, darba līgums, nodokļu deklarācijas)
7. Mājokļa pierādījums (īres līgums vai īpašumtiesību apliecība)
8. Veselības apdrošināšanas dokumentācija
9. Soda reģistra izziņa no izcelsmes valsts (bez sodāmības)

3. solis: Iesniedziet pieteikumu konsulātā

Iesniedziet vīzas pieteikumu galamērķa ES valsts vēstniecībā vai konsulātā jūsu dzīvesvietas valstī. Apstrādes laiks ievērojami atšķiras – no 2–3 mēnešiem (Vācija, Nīderlande) līdz 6+ mēnešiem dažos gadījumos.

4. solis: Ierodieties un saņemiet uzturēšanās atļauju

Pēc ierašanās reģistrējiet savu adresi un piesakieties vietējai uzturēšanās atļaujai. Šis solis atšķiras atkarībā no valsts.

Apstrādes laiks (aptuvens)

Tiesības saskaņā ar ģimenes apvienošanu

Kad atļauja ir piešķirta, jums parasti ir:

• Tiesības strādāt (ar vai bez ierobežojumiem, atkarībā no valsts).
• Piekļuve izglītībai un profesionālajai apmācībai.
• Tiesības pēc noteikta laika pieteikties patstāvīgai uzturēšanās atļaujai (parasti 5 gadi Vācijā un Francijā).
• Iespēja galu galā pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai.

Biežākās kļūdas

• Dokumentu autentiskums: Visiem ārvalstu dokumentiem parasti jābūt apstiprinātiem ar apostille (Hāgas konvencijas valstis) vai legalizētiem (valstis, kas nav konvencijas dalībvalstis). Irāna nav Hāgas konvencijas valsts, tāpēc Irānas dokumentiem nepieciešama vēstniecības legalizācija un pēc tam konsulārā legalizācija galamērķa valsts konsulātā.
• Valodas prasības: Nepietiekami novērtējot, cik ilgi A1 valodas kursi aizņem – pierakstieties laicīgi.
• Ienākumu plaisas: Ja ienākumi svārstās (freelanceris, pašnodarbinātais), rūpīgi aprēķiniet savu vidējo un dokumentējiet to pamatīgi.
• Biometriskie dati: Dažas valstis (Vācija, Nīderlande) pieprasa biometrisko datu nodošanu konsulātā.